Atklāsmes

Ar Rūtu gan naktis joprojām ir diktām ačgārnas un nesaprotamas, dažbrīd līdz asarām, bet es ar to pagaidām sadzīvoju. Dienas toties mierpilnas ar gulētiešanas režīmu, ko mēğinu ievērot, lai gan ir dienas, ka ļauju mazajai dāmai izgulēties mammai azotē un tajos brīžos visus citus varu sūtīt trīs mājas tālāk. Brīvais laiks tiek pavadīts vingrošanai un mājas darbu sadarīšanai. Un es jūtu sevī citu enerğiju pulsējam. Kustību prieks, endorfīni un ķermenis, kas jau sen prasījis rūpes un mīlestību. Rūta arī izzin savu ķermeni un apkārt esošās mantas, cilvēkus un  jaunas dotības. Un mazajai princesei tūlīt jau pus gadiņš. Jurğis gaida savu dzimšanas dienu puišu kompānijā un trešo dienu vairs nesiekalojas, kas ir kolosāli. Nu es to esmu tikai trešo dienu pamanījusi, vīrs saka, ka ilgāk jau. Un esmu tik priecīga par savu mīļo puiku, jo bija grūti dzirdēt par to, ka ar viņu negrib draudzēties neviens, dēļ siekalošanos. Va,i kad darbojās, pārdzīvoja par siekalām. Sirds lūza to dzirdot, redzot. Tāds smags akmens no sirds novēlies. Marta tikko nosvinēja savu meitenīgi rozā spā ballīti ar draudzenītēm. Izbaudot procedūras, nagu laiku taisot, ēdot cukurvati un dancojot pie karaokes. Rolim atsākās mācības un trakais periods. Un es priecājos, ka nedēļas nogalē mums nav plānu, jo šķiet visu laiku kaut kur jābūt, jāskrien. Un es nesūdzos, ir dikti forši būt aizņemtībā, bet no tā arī nogurst ātri.  Mēs vēl paspējām nosvinēt piecu gadu kāzu jubileju ar pašceptu kliņğeri un seriāla epizodes noskatīšanos, pa vidam bija bezalkaholiskā šampja tosti, kur Jurğis teica:” Lai prieks”. Un beigās laicīgi būt gultā, lai naktī ar Rūtu vēl svinētu tālāk. Un tā nu mēs dzīvojam un svētkus svinam, un plānojam. Vai tieši otrādi, peldam pa straumi, lai gan dažreiz sanāk pret straumi. Un tagad atskatoties uz sākumu ar Rūtu, kas likās ļoti smagi un bija arī. Tagad gluži viss neteikšu, ka pastaigājos pa ziedu dārzu. Bet ir arī lietas, ko uztveru vieglāk un pie katras drupačas, kas pa zemi bļaustās, neķeru kreņķi. Man galvenais ir aiziet gulēt kārtībā, lai naktī ar Rūtu tusējot es nevēlētos taisīt ğenerālo tīrīšanu un trijos naktī visus pie darba nepieliktu. Ir jau arī dienas, kuru nobeigumā gribās ātri ielekt gultā un izslēgt gaismas. Palaist to smagumu prom. Bet, ja nebūtu tādu grūto mirkļu dienas, tās labās būtu grūtāk novērtēt. Un vakaros ar vīru gribās kopā ilgāk pabūt divatā, bet nu jau ir vairāk laika divvientulībai nekā kaut mēnesi atpakaļ. Tik mainīgs šis laiks. Pacietība un pateicība. Prieki un asaras. Tik emocijām piesātināti mirkļi. Tik ātri tas laiks tikšķ uz priekšu. Un negaudošu par to, ka vajag visu vēl lēnāk, bet cik nu varēšu baudīšu, kas dots šodien. Lai rītdiena paliek rītdienai. Un par vakardienu, tur ir mana izvēle.