Atskats vasarā!

Ir vasaras pēdējās dienas un es beidzot spēju izlīst no vasaras burbuļa un atvērt savu melno kladi, kur ik pa laikam sanāk kaut ko uzrakstīt. Ir gan pagājis ļoti ilgs laiks kopš pēdējā ieraksta, bet es centos baudīt to, kas notiek apkārt un tajā karstumā bija grūti saņemties kaut ko uzrakstīt, jo vienīgā doma bija par vēsu dušu, saldējumu vai tuvumā esošu ūdens tilpni. Es nesūdzos, tā bija viena burvīga vasara un esot bērnu kopšanas atvaļinājumā varēju to kārtīgi izbaudīt kopā ar Martiņu un viņas tēti. 

Tas laiks ir paskrējis tik ātri, liekas ka tikko tik Martai vēl bija gadiņš, bet es jau morāli gatavoju sevi Martas bēnudārza gaitām, jo Marta acīmredzot ir gatava un aug manā priekšā mizlonīgos tempos. Tikko visi gatavojāmies lielajiem Latvijas simtgades dejusvētkiem, bet tagad tik gremdējos atmiņās, bildēs un notikumos, dejās un dziesmās, nakts braucieniem pēc picas, emocijām, tautastērpiem, smaidiem un kopējam svētku garam, nezaimirsīsim arī par tiem visiem 18 000 dejotāju un arī dziedātāju, kas priecēja mūsu sirdis un dvēseli. Vēl tie skaistie ceļojumi pa Latviju, lai izbaudītu nedēļas nogales kopā. Ceļojumi ārpus Latvijas, kas tagad man atgāinās GunsnRoses, Rummu karjeru, to pozitīvo lādiņu, ko spēj sagādāt draugi. Un ak jā, Skotija, vesels mēnesis tai lietainajā, nedaudz vēsīgajā, bet skaistajā kalnu zemē, kur aizbraucot jebkur pusstundas rādijusā būs “UUU!” un “AAA!”. Man tik ļoti svarīgs bija šis brauciens, jo beidzot mēs visa ģimene bijām kopā un tas notika pēc atsoņiem gariem gadiem. Es gan atsevišķu ierakstu par Skotiju netaisīšu, bet teikšu tik to, ka Martai ļoti patīk lidot un man patīk lidot kopā ar viņu. Šis viss gan ir tikai maza daļiņa no tā, ko piedzīvojām šai īsajā laika posmā. Bet viss vasaras burbulis aizlidojis lai nāk rudentiņš. 

Rudens man vienmēr atgādinās manas pirmās skolas gaitas ar pārmērīgi lielo mugursomu un pirmā septembra puķēm, kas bija lielākas par mani. Ar tu kņudoņu vēderā, kad satiec sen neredzētos klasesbiedrus un to neziņu, kas gan mani šajā semestrī sagaidīs. Es gan skolas solā vēl nesēdēšu, tas ir mans nākotnes plāns, bet es jūtu, ka nāk daudz jauni izaicinājumi. Es ceru atrast savu gaismu tuneļa galā, jo esmu nedaudz nedaudz noklīdusi, bet varbūt tas viss man nāks par labu. Dzīvē viss nenotiek tā pat vien, vai ne? Ja es būšu gatava rudenim, tad rudens būs gatavs man. Lai top! Lai notiek! Rudentiņ es nāku.