Sasirgušais septembris un bērnudārza gaitu uzsākšana

Iet trešā nedēļa kopš Marta un es sēžam mājās, bet nu jau veselīgākas un gatavas ieelpot oktobra silto gaisu, kas ir negaidot pie mums atnācis. Pēdējās trīs nedēļas bija fiziski un emocionāli grūtas, par cik Marta mums nebija tā īsti slimojusi, cik nu dažreiz puņķi, tad kādu rītu Marta man pamodās ar aizlipušām acīm un temperatūra 38.8. Kad pēdējoreizi man tā rokas būtu drebējušas, es neatceros. Bet tad, kad apjaut to, ka tas ir tikai manās rokās (ar apkārtējo atbalstu) bija jānomierinās, jāieelpo un jāsaprot, ko nu darīsim. Veseļosimies, to arī darīsim. Dzērām ļoti daudz šķidrumu, skalojām un tīrijām degunu, naktīs cēlāmies un lasījām grāmatas, raudājām kopā, vairāk sanāca gulēt pa dienu, jo naktis ballējām. Tas laikam bija tas trakākais, jo mammu ikdiena jau ar to nebeidzas. Gribējās veselīgus ēdienus taisīt, bagātus ar vitamīniem, lai gan no tiem Marta arī atteicās. Pati arī saslimu, baciļi dzīvojās pa dzīvokļa sienām, jo vienīgais, kurš nepuņķojās, bija kaķis. Naktīs taisījām klepojošo kori, kas bija briesmīgi, it īpaši Rolandam, kam nākošajā dienā bija jādodas uz darbu. Man toties bija iestājusies zombija stadija, pat tad, kad Marta bija zīdainītis neatceros, ka ir bijis tik bēdīgi. Saucām tos par bērnudārza baciļiem. 

Pēc slimošanas var just, ka Marta ir nedaudz izmainījusies savā uzvedībā. Vairāk čīkst, vairāk vēlās mūsu uzmanību, ir nadaudz bailīgāka nekā pirms tam un tās emocijas, kas viņu apgrūtina, cik es esmu iedziļinājusies, visciešāk ir saistīts ar bērnudārzu. Varbūt tur ir vēl kāds iemesls, bet to laiks rādīs. Marta gan aizgāja uz dārziņu tikai deviņas dienas kopumā, tas tā pagaidām. Tik cik sanāca runāt ar auzdinātāju, sapratām, ka Marta iet labi. Nedaudz no rītiem pārdzīvo, kad vecāki aiziet, bet kopumā ļoti pozitīvs sākums. Pirmajā nedēļā Marta jau certutajā dienā bija gatava gulēt, nobrīnojos, jo gatavojos uz to, kad divpadsmitos izņemšu meitiņu no dārziņa. Arī Marta atnākot mājās uzvedās tāpat kā parasti: spēlējās, smējās, darīja blēņas un bija vislabākajā uzvedībā, laikam ļoti ilgi turēja tās pārejošās emocijas pie sevis. 

Kopumā atskatoties uz mūsu septembri, tas tik tiešām bija ražīgs mēnesis. Deju sezonas atsākšanās, mīlestības svinēšana draudzenei, Martas bērnudārza gaitas, santehnikas ķibeles un ļoti pozitīvi aizvadīta Tēva diena, kas šogad bija ļoti īpaša. Ir daudz daudz darbiņi, kas sakrājušies un atliktas neskaitāmas tikšanās, viss uz laiku ir apstājies, bet mēs kūņojamies ārā, lai vēl paspētu izbaudīt šo skaisto zelta rudeni un iemācītos daudz ko jaunu par sevi. Jauni sākumi ne vienmēr nāk tik viegli un turpmākie mēneši būs piepildīti.