Marts. Vai pavasaris jau te? Sēžu virtuvē uz grīdas, skatos kā veļas putekļi un klausos, kā katlā burbuļo ūdens. Bērni spēlējās un dzīve rit savu gaitu uz priekšu. Nu jau gads pagājis kopš visa covid sākuma unmūsu dzīvēs ir tik daudz kas mainījies. Un šeit neiet runa par ierobežojumiem un citiem apstākļiem, kas ietekmējis un […]
Februāris ar veseliem trīs bloga ierakstiem! Neticās. Šis mēnesis mani pārbaudīja vairākkārt, ka nācās vien pie tukšas lapas piesēsties un izlikt savu šā brīža stāvokli. Februāris šķietami tāds pavasara piesaucējs, mīlestības piepildīts un pilns ar jauniem izaicinājumiem. Atkal iegrimt nostaļģiskās atmiņās par mūsu kāzu dienu, izdzīvot tās sajūtas atkārtoti un smaidīt no rīta līdz vakaram. […]
Deviņpadsmitais februāris. Tā bija diena, kad pasauli ieraudzīja savām acīm mans mazais Jurģītis, Rūķītis, Spurģītis, dēliņš un brālītis. Es atceros ar kādu vieglumu iesākās diena. Cik ļoti mēs baudijām procesu pirms pašām straujajām dzemdībām. It īpaši pastaigu pie jūras, kas tajā dienā bija tik pelēka, ka likās, ka smiļšainā zeme ar jūru tīri labi saskaņojušās […]
Pirms vairākiem gadiem februāris man saistijās ar nedaudz tumsu, ar aukstumu un Valentīna dienu, ko nesvinu. Mēnesis pirms pavasara iestāšanās. Bet cik ļoti dzīves svarīgie notikumi spēj izmainīt perspektīvu, uz to, kas tevi piesaista pie noteiktā laika posma. Februāris tagad ir tāds nozīmīgs mēnesis mūsu dzīvēs. Divi dzīves, mīlestības kamolītī ietītie notikumi. Pirms teju diviem […]
Es joprojām spilgti, jo spilgi atceros to dienu, kad tevi uzlika man uz vēdera, tikko piedzimušu. Kad pasaule turpināja griezties, bet mums laiks bijs apstājies. Šis mirklis piederēja mums divām. Kluss, mierīgs un aicinošs. Varēja sadzirdēt katru elpas vilcienu, sirdspukstus un, ja blakus palātā būtu nokritusi adata, arī tā atbalsotos klusumā. Taureņi izlauzās no visām […]
Decembra mēnesis. Viens, divi un gads ir pagājis. Daudz sirdī kņudējis šogad, daudz licis sevi iepazīt no jauna, izaicināt sevi un savu gribas spēku. Daudz iemācījis, daudz klupinājis un izlaidis manus tarakānus pastaigāties, lai es ik pa laikam uzdejotu “putniņu deju” līdzās un tad atskārtu, ka varbūt netikšu galā ar sevi. Ar saviem tarakāniem un […]
Vai ir bijusi sajūta, ka tu vienkārši peldi pa dzīvi. Es tā jūtos. Es peldu, nezinu kurā virzienā, bet straume mani nes. Tā kā nedaudz pazudisi, apmaldījusies, svešā filmā ar pazīstamiem aktieriem. Nu jau pēc teju mēneša man būs dzimšanas diena un es biju likusi tik daudz pozītivas cerības uz šo ciparu, trīs nulle. Varbūt […]
Novembris. Šodien gāju cauri parkam un skatījos uz kokiem, kuri tik vienmuļi stāv starp zeltainajām lapu segām. Ieelpot. Ieelpot gaisu. Beidzot mūsmājās ir beigusies karantīna un jau otro dienu drīkstam doties dabā. Tā ir fantastiska sajūta. Vai man teikt, kāpēc mēs sēdējām mājās, karantīnā? Manam mīļajam vīram bija Covid19. Saslima negaidīti un pēkšņi. Jaunais vīruss, […]
Oktobris. Svētdiena. Pulkstenis tik tikko pagriezts par stundu atpakaļ. Gulēt vēl tik ļoti gribās, bet bērni jau savas dienas gaitas uzsākuši, tad jau arī vecāki. Kā ir oktobrī? Šis ir bijis krāsains, visās savās nokrāsās un vēl nav beidzies. Ar tik daudziem kāpumiem, kritumiem, vilšanās sajūtu un stresu. Stress ir pilnīgi nevajadzīga sajūta dzīve, bet […]
Ir piektdienas rīts. Dzīvoklī esmu tikai es. Neviens cits. Nu varbūt kāds zirneklis pa kaktiem dzīvojas, bet tā, me myself and I. Sēžu pie karstas kafijas krūzes un klausos kā ārā plosās vējš. Tāda dīvaina sajūta ir būt vienai dzīvoklī. Abi mazie ir dārziņā un vīrs darbā. Mans laiks, lai ķertos pie lietām, kam ikdienā […]